Atskats un pārdomas par ziemas orientēšanās 2006. gada sezonu.

I.Peilāns

Šo sezonu pats sev nostādīju kā mēģinājumu spert kādu soli augstāk  ziemas orientēšanās līmenim Latvijā .Kā nekā Latvijā pirmo reizi pasaules kausa etaps…, kura sarīkošanas idejiskā motivācija bija – radīt Latvijas izlases dalībniekiem iespēju kādā no PK etapiem nedomāt par to, vai starta nauda atrasta, un izmantot pašmāju priekšrocības…

Vai tas izdevās?

Izlases finansiālais nodrošinājums.”TOPO-7”  500 Ls  sponsorējums, RAMITEH  sponsorējums 500Ls, atbalsts no LOF budžeta 600 Ls.
Kopā 1600 Ls.Sarēķinot iztērērētos līdzekļus (pirmais sniegs~ 10sportisti, PK Somijā – 4 vīri, PK Krievijā 15 sportisti),- rupji rēķinot iztērēti aptuveni 10000 Ls, nerēķinot inventāru  utt.  Skaidri redzama finansu nepietiekamība, kas daļu no ziemas izlases kandidātiem jau pirmsākumā nostādīja neticības priekšā- vai tiks atrasti līdzekļi iespējamiem startiem PK,EJČ, PJČ un līdz ar to zināmā mērā ietekmēja attieksmi pret treniņprocesu.
Attieksme pret sagatavošanās posmu. No malas paskatoties, kā uz slēpēm izskatījās labākie krievu un zviedru sportisti, jūtams, ka viņiem ir salīdzinoši ļoti laba funkcionālā sagatavotība, daudz piestrādāts pie šauro špūru slēpošanas tehnikas.Pamatā visam ir ir liels un smags ikdienas treniņdarbs.Intervijā ar E.Hreņņikovu var apjaust , cik daudz laika un enerģijas tiek ziedots ceļā uz mērķi – būt rezultātos pasaules virsotnē.
Šai jomā liekas tikai atsevišķi Latvijas sportisti veica pietiekami apjomīgu  sagatavošanās treniņprocesu, noteikti uzslavas pelnījis Raivo Kivlenieks.
Rezultāti.Uzskatu ,ka kaut arī nelielu, tomēr solīti uz priekšu esam spēruši. Pieaugušie.PK Madonā Dina Zobena 20.v., Dmitrijs Andrejevs 24.v., Toms Veits 25.v., Latvijas sieviešu stafetes komanda- Kristīne Veita, Dina Zobena, Laima Klauža- 6.v., atsevišķas reizes vīri apsteiguši arī Lietuvas un Igaunijas labākos.Rezultātu salīdzināšana ar igauņiem un lietuviešiem tieši šķiet visbūtiskākā- daudzus gadus viņi atrodas mums rezultātos  nedaudz priekšā.Jaunieši.Jauniešu startu Eiropas jauniešu čempionāta vērtēju kā ļoti labu.Raivo Kivlenieka 4.vieta un Latvijas jauniešu komandas-Andra Jubeļa, Andra Kivlenieka, Raivo Kivlenieka -3. vieta stafetē-  lielisks panākums, un tikai sīvā cīņā zaudēts zviedriem…Žēl, ka slimības dēļ labāko formu nesasniedza Andis Laveiķis un Andris Jubelis.
Juniori .It  kā gribējās redzēt latviešus kaut kur augstākā vietās, bet paanalizējot katra veikto treniņdarbu gatavojoties tieši šim startam , laikam grūti kaut ko pārmest. Par Krievijā uzrādītiem rezultātiem lielāko atzinību veltītu Edgaram Sparānam, pēc attieksmes un veiktā darba liekas Edgaram Bernānam vajadzēja būt kādā labākā vietā, taču Madonā E.B. izdevās izcīnīt pirmo PK punktu…
Pasaules kausa posms Madonā.Tās bija pirmās lielākās ziemas orientēšanās sacensības. Dienu pēc sacensību organizatori saņēma šādu e-pasta vēstuli no IOF ģenerālsekretāres Barbro Ronnberg -“ Paldies par tik sekmīgi  noorganizētajām sacensībām.Ar skatu pret mūsu olimpisko mērķi ir svarīgi iespējami daudzās valstīs noorganizēt ziemas orientēšanās sacensības, un ceru ,ka šī nebija pēdējā reize Latvijai veidot augstākā līmeņa IOF sacensības”. Es domāju, ka kopumā tās tiešām bija labi noorganizētas sacensības, neizdevās viss tik labi ar “touch free”, un neizdevās “pasūtīt” labus laika apstākļus…Protams mums organizatoriem bija vēl daudzas pozīcijas, ar kurām saskārāmies pirmo reiz, kuras ne vienmēr izdevās tik viegli un gludi atrisināt.Daudz kas gan ir kopā saistāms ar Latvijas infrastruktūras attīstību.Ļoti daudz ir to , kam vēlos pateikt paldies par nesavtīgo, tiešām pašaizliedzīgo darbu- gan madoniešiem, gan mailēniešiem, gan pārējiem no orientieristu vidus…!
Ziemas komisija, treneri. Kopumā runājot  reālo darba darītāju ziemas orientēšanās un ar ziemas izlasi joprojām ir par maz, un šis gads izteikti liecināja, ka piemēram Jāņa Gaideļa iesaistīšana PK organizēšanā radīja būtisku robu treneru sastāvā.
Perspektīvas, nākotne. Ir daudz problēmu- nenoturīgie laika apstākļi, nepietiekams finansējums utt., taču ir arī otra puse- pašreiz joprojām ziemas orientēšanās ir tuvāk olimpiskām spēlēm nekā vasaras.Jo vairāk valstīs būs kvalitatīvas  skatītājiem, TV un sponsoriem  interesantas augstākā līmeņa sacensības, jo tas ir reālāk iespējams. Ir vēl trešā puse:- Tad , kad ir progresējoši un perspektīvi rezultāti, daudz vieglāk atrast līdzekļus atbalstam izlasei vai atsevišķiem sportistiem.Un vēl,- jau tagad nebūtu nekādu problēmu pieteikties un izcīnīt iespēju organizēt kādas nākošās lielās sacensības Latvijā, pat pasaules ziemas čempionātu.Ir tikai viens  -“bet” -jājūt motivācija, -kāpēc to darīt? Ja kāds no pieaugušajiem sportistiem būtu gatavs teiksim cīnīties par vietu piecpadsmitniekā, juniori par vietu desmitniekā, jaunieši par medaļām- tā jau būtu motivācija.Teorētiski  vasarā varētu iznākt sarunas ar kādu ģenerālsponsoru- bet kādus rezultātus varētu solīt??Un kuri būtu gatavi iet tā vēl nopietnāk uz lielāku mērķi?